Prasības attiecībā uz sēklas gultni

Prasības attiecībā uz sēklas gultni ātrai un vienmērīgai augu attīstībai

Sēklas gultnes uzdevums ir nodrošināt sēklai apstākļus ātrai un vienmērīgai dīgšanai. Tam nepieciešams ūdens, gaiss, siltums un vide bez slimībām.

Ideāla sēklas gultne ir pamats augstam ražīgumam. Sēklas gultne ir kā siltumnīca dīgstošajai sēklai un tai jānodrošina pareizie apstākļi sēklas ātrai un vienmērīgai dīgšanai.

Ideāla sēklas gultne ir pamats augstam ražīgumam

Ideāla sēklas gultne

Ideāla sēklas gultne

Svarīgākie sēklas gultnes uzdevumi ir:

  1. absorbēt lietus ūdeni, nodrošināt stabilitāti pret garozas veidošanos un eroziju
  2. darboties kā barjerai pret iztvaikošanu
  3. nodrošināt kapilārā ūdens novadīšanu dīgstošajām sēklām
  4. būt par barības vielu, ūdens un skābekļa rezervuāru, veicināt sakņu attīstību

Ideālai sēklas gultnei būtu jāizskatās tā, kā parādīts attēlā, kurā (no augšas) ir rupjāku daļiņu, tostarp organisko vielu, slānis, kas aizsargā pret garozas veidošanos, tam seko smalkāku daļiņu slānis, kas novērš mitruma iztvaikošanu un nodrošina labu sēklas kontaktu ar augsni.

Ūdens dīgstošajai sēklai tiek piegādāts pa kapilāriem no apakšas, un tam nepieciešams labs sēklas kontakts ar augsni. Vieglās augsnēs, un arī smagās mālu augsnēs kapilārā ūdens novadīšana ir vāja, un tad ir jo īpaši svarīgi izmantot mitrumu, kas augsnē ir no paša sākuma.

Četras sēklas gultnes pamatprasības

Sēklas gultnes var būt dažādas, bet lai tās pildītu sēklas gultnes funkcijas, tām visām jānodrošina sēkla ar:

  1. ūdeni
  2. gaisu
  3. siltumu
  4. vidi bez slimībām

 

1. Ūdens ap sēklu

Labības gadījumā dīgšana sākas ar to, ka sēkla uzņem ūdeni. Uzbriedušais grauds dīgst, kad ūdens saturs tajā palielinās no 13-14% uz 45-60%. Ap sēklu jābūt vismaz 6% ūdenim, lai nodrošinātu ūdens padevi un dīgšanu. Lai graudam būtu piekļuve ūdenim, ir svarīgi radīt labu sēklas kontaktu ar augsni, jo ūdens tiek ņemts no augsnes, kas ir ap sēklu. Tāpēc augsnes daļiņām ap sēklu nevajadzētu būt pārāk rupjām. Ir secināts, ka vismaz 50% augsnes daļiņu sēklas gultnē jābūt ar diametru, kas nepārsniedz 5 mm, lai nodrošinātu dīgšanu pat tad, ja pēc sējas lietus nelīst.

Sēšanas dziļums arī ir svarīgs faktors, no kā atkarīga ūdens pieejamība. Pareizais sēšanas dziļums ir kompromiss starp sēklas iesēšanu pietiekamā dziļumā, lai tai būtu pietiekami daudz ūdens dīgšanai un pietiekami sekli, lai panāktu ātru dīgšanu, kā parādīts attēlos tālāk tekstā.

Drilling depth for different species

Sēšanas dziļums ir kompromiss starp pietiekamu dziļumu, lai sēkla neizžūtu, un pietiekamu seklumu, lai panāktu ātru dīgšanu un labu augu biezību

Drilling depth for every species

Pamatnosacījums ir tāds, ka sējas dziļumam jābūt aptuveni/maksimums 10 reizes sēklas diametram. Piemēram, rapša sēklas diametrs ir 1,5-2,0 mm un optimālais sēšanas dziļums ir aptuveni 15-20 mm.

Pamatnosacījums ir tāds, ka sējas dziļumam jābūt 10 reizes sēklas diametram, kā parādīts attēlā. Saskaņā ar šo principu zirņi un pupas tiek sēti dziļāk, kur sēklas gultnē vienmēr būs pieejams mitrums. Rapsis, savukārt, jāsēj sekli, un tur ir grūti garantēt pietiekamu ūdens daudzumu. Tomēr sēklu nedrīkst iesēt par seklu; vienmēr jānodrošina, lai sēklai būtu pieejams mitrums. Sēkla jāiestrādā mitrā augsnē.

2. Gaiss uzirdinātā augsnē

Augi uzglabā barības vielu rezerves sēklās, augļos vai graudos cietes, eļļu vai proteīnu veidā. Šīm rezerves barības vielām jāpietiek, kamēr zaļās auga daļas spēj apgādāt augu ar enerģiju, izmantojot fotosintēzi. Kad sēkla uzsūc ūdeni, tā sāk fermentācijas procesu, kas sadala barības vielu rezerves. Šim procesam nepieciešams skābeklis, kas pieejams gaisā ap sēklu. Tādēļ ir svarīgi, lai augsne, kas sedz sēklu, ir pietiekami irdena, lai tai tiktu cauri pietiekami daudz gaiss un skābeklis. Tikpat svarīgi ir tas, lai oglekļa dioksīdu, kas rodas elpošanas procesā, varētu aizvadīt prom. Ja augsne pēc sējas ir pārāk piesātināta ar ūdeni pēc spēcīga lietus, tas var radīt skābekļa deficītu un problēmas ar dīgšanu.

3. Siltums paātrina dīgšanu

Augsni pavasarī galvenokārt sasilda saules stari, bet netieši to silda arī lietus un gaisa plūsma. Temperatūra sēklas gultnē ietekmē to, cik ātri sadīgst sēklas un cik ātri veidojas auga sakņu sistēma. Kvieši, mieži un auzas sāk dīgt pie aptuveni 3-5°C, bet ātrai augšanai tiem vislabāk patīk aptuveni 20°C temperatūra. Augsnes temperatūru veido siltuma jaudas, siltumvadītspējas un iztvaikošanas mijiedarbība. Sausa, poraina augsne sasilst daudz ātrāk nekā mitra vai piemirkusi augsne. Jo lielāks augsnes ūdens saturs, jo lēnāk augsnes temperatūra ceļas pavasarī.

4. Samaziniet slimības, izmantojot augseku

Lai nodrošinātu, ka sēklas gultnē nav slimību, jāizmanto augseka. Ideāls variants ir mainīt viendīgļlapjus un divdīgļlapjus. Otrs nosacījums ir, ka iepriekšējās kultūras augu atliekas pirms sējas jākompostē. Tas samazina potenciālo slimību klātbūtni un nodrošina, ka augu atliekas netraucē nākamās kultūras dīgšanu.

Vārdnīca:

Oglekļa dioksīds = šūnu elpošanas gāzveida atlieku produkts (CO2) saknēs, kas, kopā ar ūdeni, ir cukuru, ko augs veido fotosintēzes procesā, izejviela

Divdīgļlapji = augi, kas uzdīgst no sēklas, veidojot divas dīgļlapas, piem., eļļas augi, zirņi, pupas, linsēklas, cukurbietes, utt.

Fermentācijas process = enzīmi ir proteīni, kas vada ķīmiskās reakcijas šūnā, palielinot vai samazinot procesu ātrumu

Siltuma jauda = siltuma/enerģijas daudzums (kJ), kas nepieciešams, lai 1kg materiāla temperatūru paaugstinātu par 1°C

Viendīgļlapji = augi, kas uzdīgst no sēklas, veidojot tikai vienu dīgļlapu, piem., zāle vai graudaugi

Elpošana = šūnu elpošana ir process, kura rezultātā tiek sadalītas barības vielas šūnā, veidojot enerģiju – sēklas gadījumā ciete, proteīni un eļļas tiek sadalīti, lai nodrošinātu sēklai (vai graudam) enerģiju uzdīgt

Siltumvadītspēja = materiāla spēja vadīt siltumu

Uzzināt vairāk