Ūdens augsnē

ūdens augsnē

Augam pieejamā ūdens daudzumu augsnē nosaka augsnes poru diametrs. Ir svarīgi nenoblietēt augsni, jo tad poras tiek saspiestas un samazinās piekļuve ūdenim.  Smilšmālā ir aptuveni 20 mm augiem pieejama ūdens uz 10 cm augsnes, bet daudzums, ko var izmantot augi, ir atkarīgs no sakņu dziļuma un sakņu sasaistes.

Agri pavasarī, pēc sniega kušanas vai spēcīga lietus, augsne var sasniegt maksimālo ūdens noturēšanas spēju, un tad visas poras ir pildītas ar ūdeni. Augsnei izžūstot un ūdenim aizplūstot, dabiski vai ar pazemes drenāžas palīdzību augsne sasniedz savu lauka mitrumietilpību.

Tukšas lielās poras

Šajā lauka mitrumietilpības stadijā nedaudz lielākās poras iztukšojas no ūdens un to aizstāj gaiss, bet mazākās poras paliek pildītas ar ūdeni. Jo augstāk augsnes profilā atrodas poras, jo ticamāk, ka tās būs pildītas ar gaisu. Augsnē, kurā 50 % ir cietās daļiņas un 50 % poras, aptuveni 10-20% augsnes apjoma ir pildītas ar gaisu un 30-40% ar ūdeni.

Noteicošais ir diametrs

Augam pieejamais ūdens, kas atrodas porās augsnē, ir starpība starp lauka mitrumietilpību un vīšanas punktu.

Ar ūdeni pildītu poru diametrs (skatīt tabulu) nosaka, cik viegli vai grūti auga saknēm ir iegūt ūdeni no augsnes. Poras augsnē ietekmē veidojas tās tekstūras un struktūras ietekmē.

  Ūdens ieguves spēks (‘sakņu sūkšana’) ūdens kolonnas metros (mwc)

Ekvivalents poru diametrs
(mm)

 Viegli pieejams

 1-6  0.03–0.005
 Pieejams  6-50  0.005–0.0006
Nedaudz pieejams  50-150

 0.0006–0.0002

 Nav pieejams  >150

 < 0.0002

Avots: Kerstin Berglund, SLU

Ilustrācijā sakņu spuegaliņas augsnes porās

Sakņu spurgaliņas porā

1) Sakņu spurgaliņas

2) Augsne

3) Ūdens

Poru diametrs ir tas, kas nosaka, cik cieši ūdens ir saistīts porās. Jo mazāks diametrs, jo vairāk ūdens ir piesaistīts un grūtāk saknei to dabūt. Visbeidzot saknes spurgaliņas sasniedz limitu un vairs nespēj iegūt ūdeni no šaurajām porām.

Ūdens lielākajās porās ir viegli pieejams, bet, samazinoties poru diametram, augam jāpatērē aizvien vairāk enerģijas, lai iegūtu ūdeni; skatīt attēlu "Sakņu spurgaliņas porā". Robeža jeb limits ir pie vīšanas punkta, kad ar saknes sūkšanu vairs nepietiek, lai iegūtu ūdeni no augsnes porām un augs vīst. Tomēr praksē novērots, ka augi nespēj izmantot visu ūdeni līdz vīšanas punktam, un padodas jau labu brīdi pirms tam.

Saknes dziļums ir nozīmīgs

Ūdens daudzumu, ko spēj uzņemt augs, nosaka šādu faktoru kopums:

  • Augam pieejamā ūdens daudzums (skatīt tabulā)
  • Sakņu dziļums augsnes profilā
  • Sakņu ievīšanās augsnē
 Augsnes tips
 Augam pieejamais ūdens (mm) uz 10 cm augsnes slāni
 Smilts  aptuveni 10
 Nogulumi  aptuveni 20–25
 Smilšmāls  aptuveni 20
 Brūnais māls  aptuveni 10–15

Avots: Kerstin Berglund, SLU

Šie trīs faktori kopā nosaka bioloģiskā vīšanas punkta tipu. Šajā kontekstā lauksaimniekam ir svarīgi zināt, ka augsnes pievelšana var pasliktināt ūdens piegādi augam. Ja ritenis saspiež lielās augsnes poras, tas traucē drenāžu un pazemina augsnes spēju apgādāt augus ar augiem pieejamo ūdeni.

Vārdnīca:

Maksimālā ūdens noturēšanas spēja = visas poras ir pildītas ar ūdeni – kā tas ir, piemēram, zem gruntsūdeņu līmeņa vai pēc sniega kušanas, vai pēc ilgstoša lietus.

Lauka mitrumietilpība = brīvais ūdens ir aiztecējis, nonākot aptuveni 1 m drenāžas dziļumā. Šo stāvokli bieži dēvē par drenāžas līdzsvaru, jo ūdens vairs neplūst drenās/grāvjos. Attēlotajā augsnes profilā lielākās poras, sasniedzot lauka mitrumietilpību, ir pildītas ar gaisu, bet smalkākās poras joprojām satur ūdeni.

Vīšanas punkts = kad ūdens augsnē ir piesaistīts ar ūdens iegūšanas spēku, kas pārsniedz 150 m metrus ūdens kolonnas (1500 kPa), saknes to vairs nespēj iegūt. Šo limitu dēvē par vīšanas punktu un pie tā ūdens tiek turēts porās, kuru diametrs nepārsniedz 0,002 mm.

Tekstūra = augsnes tekstūra attiecas uz minerālu daļiņu proporcijām ar atšķirīgu vidējo diametru, t.i., smilts, nogulumu un māla relatīvo attiecību, skat. "Daļiņu izmēru sadalījuma” tabulu sadaļā “Augsni veidojošie elementi”.

Uzzināt vairāk