Labi attīstīta sakņu sistēma ir labas augsnes struktūras rezultāts

Saknes zem augsnes dzīvo noslēpumainu dzīvi. Zem viena hektāra ziemas kviešu var būt līdz pat 300 000 km sakņu, kas apgādā augus ar ūdeni un barības vielām. Labi attīstīta sakņu sistēma ir labas augsnes struktūras rezultāts, kas ir būtiski augstas ražas iegūšanai.

Saknes noenkuro augu augsnē un apgādā ar ūdeni un barības vielām. Auga sakņu sistēma parasti ir ģenētiski noteikta attiecībā uz tās formu un izskatu tieši tāpat kā lapas un stublāji virs zemes. Tomēr vide augsnē (smilts, māls, utt.) ierobežo sakņu izplešanos. Labi drenētā māla augsnē ar labu augsnes struktūru dažu augu saknes var stiepties pat 2-3 m dziļumā.

Divas atšķirīgas sistēmas

Divdīgļlapjiem, piemēram, eļļas augiem, ir sakņu sistēma, ko veido galvenā sakne un sānu saknes.

Viendīgļlapjiem, piemēram, labībai, ir 3-5 primārās saknes, kas nāk no dīgstošās sēklas un sānsaknes, kuras veidojas no kāta bazālās daļas. Aptuveni 20-30 cm aiz nesazaroto sakņu priekšpuses, augs veido zonu ar ļoti sazarotām saknēm.

Liels ātrums, bet ierobežots spēks

Ātrākās augšanas periodā saknes virzās cauri augsnes profilam ar ātrumu aptuveni 0,5-3,0 cm/dienā. Tomēr sakņu augšana ir atkarīga no plaisām un caurumiem augsnē, jo to spēja radīt kanālus ir diezgan ierobežota. Mitrā augsnē saknes gals var pavirzīt augsnes daļiņas, bet sausā augsnē saknes ir spiestas izmantot poras ar diametru, kas ir lielāks nekā sakņu diametrs. Augsnes mehāniskā pretestība atspoguļojas kā biezāks saknes gals un sazarošanās. Saknes un sliekas palīdz vienas otrai - saknes izmanto slieku tuneļus, bet sliekas izmanto vecos sakņu tuneļus, virzoties pa augsnes profilu.

Smalki pavedieni

Saknes ļoti labi uzņem barības vielas un ūdeni no augsnes. Pašā saknes galā ir saknes uzmava, un aiz tās augšanas zona, kas pasargā saknes galā esošās šūnas un veicina saknes pārvietošanos augsnē. Tālāk ir zona ar spurgaliņām, kuru diametrs ir aptuveni 0,01 mm un garums 1-10 mm. Spurgaliņas palielina uzsūkšanas laukumu, jo tieši saskaras ar zemi un uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas Piemēram, kvieša saknei ar 0,5 mm diametru ir aptuveni 5 cm2 uzsūkšanas virsma. Saknes spurgaliņas izdala gļotainu vielu, kas palīdz saknei uzlabot saskari ar augsni.

Sakņu sistēmas

100 metri sakņu vienā litrā augsnes

Sakņu sistēmas efektivitāte, uzņemot ūdeni un barības vielas, ir funkcija, kas parāda, cik labi saknes spēj iespiesties augsnē; to bieži mēra kā saknes garumu uz augsnes cm3. Labībai parasti ir 10 cm saknes/cm3 augsnes virsslānī, un šis cipars samazinās līdz 0,1cm sakņu/cm3 augsnē 1 m dziļumā, t. i., pamatzemē. Tas nozīmē, ka vienā litrā augsnes virskārtas ir 100 m sakņu, bet vienā litrā pamatzemes ir tikai aptuveni 1 m sakņu 1 m dziļumā. Sakņu garums uz augu ir iespaidīgs.

Vienā kvadrātmetrā cukurbiešu ir aptuveni 10 km sakņu. Ziemas kviešiem ir vēl lielāka sakņu biezība, ar 30 km saknēm uz kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka vienu hektāru ziemas kviešu baro 300 000 km sakņu zem augsnes virskārtas.

Vārdnīca:

Viendīgļlapji = augi, kas uzdīgst no sēklas, veidojot tikai vienu dīgļlapu, piem., zāle vai graudaugi

Divdīgļlapji = augi, kas uzdīgst no sēklas, veidojot divas dīgļlapas, piem., eļļas augi, zirņi, pupas, linsēklas, cukurbietes, utt.

Pamatzeme = augsnes profila daļa, kas ir tieši uzreiz zem augsnes virsslāņa, un ko parasti neskar parastā augsnes apstrāde aršanas dziļumā, bet ko dažkārt sagatavo, veicot dziļu uzirdināšanu. Robeža starp augsnes virskārtu un pamatzemi uzartā augsnē bieži ir skaidri saskatāma kā aršanas zole, kur arkls vairs neskar un riepas ir pieblietējušas augsni

Uzzināt vairāk