Slieku nozīme

Slieku darbība nodrošina augsnei aerāciju un drenāžu. Turklāt no augu atliekām tiek atbrīvotas augu barības vielas, kas izgājušas cauri slieku gremošanas sistēmai. Slieku populāciju var vairot, tīrumā nogādājot lielu daudzumu organisko vielu, un izmantojot mazāk traucējošu augsnes apstrādes metodi.

Normālā parastā aramzemē var būt no 100 000 līdz 1 miljonam slieku, kuru kopējais svars svārstās no 100 līdz 1000 kg uz vienu hektāru. Slieku klātbūtnei augsnē ir ļoti svarīga loma.

Ar savu darbību tās uzlabo augsnes drenāžu un aerāciju, atverot  kanālus ūdenim un gaisam līdz pat pamatzemei.

Sliekas
Slieku darbība nodrošina augsnei aerāciju un drenāžu

Palielinās porainība

Papildus drenāžai un aerācijai sliekas ietekmē arī citas augsnes fizikālās īpašības. Kad sliekas lodā pa augsni, palielinās poru skaits un samazinās augsnes sausās masas blīvums . Slieku darbības rezultātā ievērojami palielinās lielizmēra poru (diametrā > 0,5 mm) skaits un paplašinās kanālu tīkls augsnē. Šī tīklojuma garums var sasniegt 4000-5000 km uz hektāru un tuneļi var iestiepties 2-3 m dziļumā. Tuneļi tiek izmantoti kā sakņu ‘lielceļi' augsnē. Dažu gadu laikā sliekas pārvieto desmitiem tonnu augsnes uz hektāru virzienā uz augsnes virskārtu kā slieku vielmaiņas atkritumus.

Labāka barības vielu pieejamība

Uzlabojas arī augsnes bioloģija, jo slieku darbība stimulē mikroorganismus un augsnes profilā tiek aktīvi izdalītas sēnītes un baktērijas. Tas ietekmē augsnes ķīmiju, jo uzlabojas praktiski visu barības vielu pieejamība, organiskai vielai izejot cauri slieku gremošanas sistēmai. Piemēram, nitrātu koncentrācija slieku vielmaiņas atkritumos ir 8 reizes lielāka nekā apkārt esošajā augsnē. Slieku vielmaiņas atkritumi ir kā līme augsnes daļiņām, un tas uzlabo daļiņu kopuma stabilitāti un augsnes struktūru.

Sliekām nepatīk augsnes apstrāde

Sliekas ir jutīgas pret daudzām modernās lauksaimniecības izpausmēm, piemēram, pesticīdiem un augsnes pievelšanu. Augsnes apstrāde ir jutīgs jautājums, jo, to veicot, tiek traucētas sliekas un izjaukta to tuneļu sistēma. Tas jo īpaši aktuāli ir septembrī un oktobrī, kad notiek slieku vairošanās. Augsnes sagatavošanu var iedalīt pēc tā, kādi bojājumi tiek nodarīti sliekām: Tiešā sēja < kultivēšana ar zariem < kultivēšana rugainē < aršana < frēzēšana.

Augsnes apstrāde traucē sliekas un izjauc to tuneļu sistēmu

Aršanas ietekme uz slieku populāciju vienmēr ir bijis diskutējams jautājums. Kādā pētījumā ir secināts, ka, veicot aršanu, augsnes virskārtā tiek izmesti 10 % no kopējās slieku masas. Kad sliekas nonākušas uz augsnes virskārtas, putni apēd vienu trešdaļu, bet divas trešdaļas pagūst ielīst atpakaļ augsnē.

Barība sliekām
Sliekas ir labs indikators, lai noteiktu vai augsne būs auglīga

Barība sliekām

Lai veicinātu slieku populāciju, ir svarīgi tās regulāri barot. Vislabākais veids to darīt, ir augsekā iekļaut zālāja-āboliņa sējumus. Jebkurš pasākums, kas palielina organisko vielu daudzumu augsnē, ir pozitīvs faktors slieku populācijai. Lieliska slieku barība ir zaļmēslojums un starpkultūras.

Tikai dažu gadu laikā, atstājot papuvi, kurā ir āboliņš un zālājs, ziemas kviešu vietā, slieku skaitu iespējams palielināt par 100 %. Sliekas ir labs augsnes auglīguma rādītājs. Ja slieku daudz, arī raža būs lieliska.

Vārdnīca:

Pamatzeme = augsnes profila daļa, kas ir tieši uzreiz zem augsnes virsslāņa, un ko parasti neskar parastā augsnes apstrāde aršanas dziļumā, bet ko dažkārt sagatavo, veicot dziļu uzirdināšanu. Robeža starp augsnes virskārtu un pamatzemi uzartā augsnē bieži ir skaidri saskatāma kā aršanas zole, kur arkls vairs neskar un riepas ir pieblietējušas augsni

Poras = augsnes poras ir tukšās vietas, kanāli un plaisas augsnē, kas aizpildītas ar ūdeni vai gaisu atkarībā no faktiskā ūdens daudzuma augsnē.

Sausās masas blīvums = to dēvē arī par tilpuma svaru un tas attiecas uz augsnes svaru attiecībā pret tās tilpumu, kopā ar tukšumiem, kas pildīti ar gaisu, kad augsne izžāvēta pie 105°C.

Slieku vielmaiņas atkritumi = fēces/izkārnījumi no zarnām, kas slieku gadījumā bieži ir redzami kā mazas kaudzītes ap slieku tuneļu atvērumiem augsnes virskārtā.

Nitrāti = augi parasti uzņem lielāko daudzumu nepieciešamā slāpekļa kā nitrātu (NO3-), kas ir augsnē esoša slāpekļa forma, un pieejama arī minerālmēslojumā. Augsnē baktērijas pārvērš amoniju, NH4+, caur nitrītu, NO2- nitrātā. Šo procesu sauc par nitrifikāciju.

Uzzināt vairāk

Lauku dienas 2018

Tiekamies 5. jūlijā z/s "Irbītes"