Augsnes analīze

• Porainība – poru skaits, kas redzamas augsnei atveroties, norāda, cik atšķirīgi var būt apstākļi saknēm
• Krāsa, smaka un garša (!) – augsnei jāsmaržo svaigi, savukārt sēra smaka ir slikta zīme
• Sliekas– vienā lāpstā būtu jābūt 2-4 sliekām. Ja nav slieku, tas uzskatāms par brīdinājuma signālu – jo to vairāk, jo labāk
• Arkla vai sagatavošanas garoza un citi cieti slāņi – biezs sakņu klājums zonā ir norāde uz augsnes noblīvēšanos
  

Rokot dziļāk, iegūst ieskatu par hidraulisko vadītspēju un augsnes daļiņu īpašībām. Sakņu veidošanās dziļums, sakņu skaits un to diametrs norāda, kāda ir augsne.

Jārok vismaz divās vietās tīrumā - vienā, kur augi aug labi, un otrā, kur tie neaug labi. Salīdzinot labāko daļu tīrumā ar, piemēram, pievelto vagas galu, iegūsiet interesantu informāciju. Ir redzami kontrasti un ir lielāka iespēja atrast atšķirības augsnē, kas izskaidros arī augšanas atšķirības. Vēl var izrakt augsni arī ārpus lauka, kur nepārtraukti aug augi, bet kas netiek apstrādāta ar tehniku.

Bedre vietā, kur augi aug aptuveni tāpat kā lielākajā daļā lauka, sniegs informāciju par tīruma vidējo stāvokli. Izrakto bedru skaits atkarīgs no pieejamā laika un enerģijas, bet labāk rakt vairākas bedres un iegūt plašāku redzējumu, nekā no paša sākuma iedziļināties ļoti sīki.

Hidrauliskā vadītspēja = ūdens daudzums, kas var infiltrēties augsnē konkrētā laikā; labs rādītājs tam, cik labi augsne funkcionē no augsnes fizikālo īpašību perspektīvas

Arkla vai augsnes apstrādes zole = ir robeža starp augsnes virskārtu un pamatzemi uzartā augsnē, kur arkls vairs neskar un riepas ir pieblietējušas augsni. Augsnes garoza var veidoties dziļumā, kurā augi tiek sēti, neveicot apstrādi, jo tiek braukts ar tehniku mitras augsnes apstākļos. Arkla un augsnes apstrādes zolei raksturīgs ir tas, ka samazinās ūdens un gaisa caurlaidspēja augsnē, jo lielākās poras tiek saspiestas un saknes nespēj augt

Savelšanas tests = mitras augsnes ātra viegla savelšana ar rādītājpirkstu un īkšķi, iegūstot informāciju par augsnes tekstūru. Smilšmāls veido 4-6 mm lodīti, viegls māls aptuveni 2 mm lodīti un smags māls aptuveni 1 mm lodīti

Tekstūra = attiecas uz minerālu daļiņu proporcijām ar atšķirīgu vidējo diametru, t.i., smilts, nogulumu un māla relatīvo attiecību, skat. "Daļiņu izmēru sadalījuma” tabulu sadaļā “Augsni veidojošie elementi”