» Zini kā » Lauksaimniecības prakses » Sēklas gultnes

Sēklas gultnes

Kā izveidot optimālu sēklas gultni, kādai tai jābūt un kādām prasībām jāatbilst? Tā kā sēklas gultne ir viena no svarīgākajām lietām augstas ražas iegūšanai, vēlamies ar Jums dalīties ar savām zināšanām.

Šajā sadaļā stāstīsim, kā radīt pašus labākos apstākļus dīgšanai, neatkarīgi no tā, kādas kultūras tiek audzētas.

Sēklas gultnes sagatavošana

Ir vairākas metodes, kā sagatavot labu sēklas gultni. Izšķirošais faktors ir tas, kā, izmantojot dažādās metodes, tiek sastrādātas iepriekšējās kultūras atliekas.

Sēklas gultne ir pamats auga augšanai. Izmantojamā metode ir atkarīga no daudziem dažādiem faktoriem, piemēram, augu atlieku daudzuma, pieejamā aprīkojuma, augsnes tipa, klimata, utt.

Aršana sasilda augsni un iestrādā augu atliekas, lai tās netraucē sējai. Tomēr tā izjauc augsnes struktūru un palielina organisko vielu oksidāciju. Ja neveic aršanu, tiek saglabātas organiskās vielas un augsnes struktūra, bet salmi var radīt problēmas sējas laikā un pārnēsāt slimības.

Uzzināt vairāk

Sēklas gultnes sagatavošana un sēja, izmantojot dažādas metodes

Uzzināt vairāk
Dažādas augsnes sagatavošanas un sējas metodes

1. Konvencionālā saimniekošana - salmu iearšana, kultivēšana sējas dziļumā ar zaru/disku kultivatoru, parastā sēja, mēslojuma izkaisīšana..

2. Salmu iearšana, seklā kultivēšana, sēja ar Rapid, ja sēkla un mēslojums tiek iestrādāti augsnē vienlaikus

Uzzināt vairāk
Dažādas augsnes sagatavošanas un sējas metodes

3. Minimālā augsnes apstrāde – salmu iestrāde ar kultivatoru, sēja ar Rapid, kad sēkla un mēslojums tiek iestrādāti augsnes/salmu slānī vienlaikus.

4. Seklā apstrāde – sekla salmu iestrāde augsnes virskārtā, sēja ar Rapid, kad sēkla un mēslojums tiek iestrādāti augsnes/salmu slānī vienlaikus.

5. Tiešā sēja – sēja ar Rapid, kad sēkla un mēslojums tiek iestrādāti vienlaikus bez iepriekšējas augsnes gatavošanas. Salmi paliek virs augsnes.

 

Uzzināt vairāk

Augu atlieku iestrāde

Svarīga atšķirība starp dažādām augsnes apstrādes metodēm ir tas, kā tiek iestrādātas augu atliekas. Augu atliekas ietekmē iespēju iegūt labu augsnes kontaktu ar sēklu. Ja uz lauka paliek liels daudzums salmu, nepieciešama pamatīga apstrāde, lai salmi tiktu pēc iespējas labāk sasmalcināti un netraucētu nākamās kultūras augšanu. Salmu, t. i., iepriekšējās kultūras, veids nosaka, cik ātri tie sadalīsies un cik efektīvi tos varēs sasmalcināt.

Uzzināt vairāk

Ķīpot vai iejaukt augsnē

Salmus var ķīpot un novest no lauka vai iejaukt augsnē. Augu atlieku sadalīšanās var uzlabot nabadzīgas augsnes struktūru. Ja salmiem ir alternatīva vērtība dzīvnieku audzēšanā vai sildīšanai, tos ķīpo un savāc. Tad augsnes gatavošana īstermiņā ir vieglāka. Tomēr augsnes gatavošana ilgtermiņā var kļūt grūtāka, ja samazinās organisko vielu daudzums.

Uzzināt vairāk

Aršana dažreiz attaisnojas

Augsnes sagatavošanas metodi dažkārt ietekmē arī nākamās audzējamās kultūras vērtība. Ja ražu var pārdot par augstu cenu, tas atsver aršanas izmaksas, ja, veicot aršanu, iespējams iegūt labāku ražu. Vēl viens vērā ņemams aspekts ir nezāles un slimības. Ja pastāv slimību pārnešanas risks, labāk ir veikt pilnu augsnes apvēršanu. Grūti apkarojamas nezāles arī būtu jāiear. Visbeidzot, vērā ņemams aspekts ir arī pieejamā tehnika liela daudzuma augu atlieku apstrādei.

Uzzināt vairāk

Optimāla pievelšana

Sēklas gultnes pievelšanas mērķis ir radīt labu kontaktu starp sēklu un augsni, nodrošinot sēklām un saknēm optimālu ūdens, barības vielu un skābekļa padevi atbilstoši attēlam "Sēklas gultnes pievelšana".

Pārāk maza pievelšana, t.i., pārāk irdena augsne ap sēklu, nozīmē, ka kapilārais ūdens nenokļūst pie sēklas, jo poras ir pārāk lielas. Tas nozīmē, ka augsne apkārt sēklai dažkārt var kļūt pārāk sausa. Savukārt pārāk liela pievelšana nozīmē, ka lielās poras tiek saspiestas un ir mazāk efektīvas liekā ūdens novadīšanai un skābekļa piegādei sēklai un oglekļa dioksīda aizvadīšanai no tās. Tā rezultātā saknēm var rasties skābekļa deficīts. Vieglākās augsnēs (vidējās un smalkās smilšu augsnēs), vislabāko rezultātu iegūsiet ar vieglu tehniku, bet mālainās augsnēs kultivēšanai un pievelšanai nepieciešama smagāka tehnika.

Uzzināt vairāk

Sēklas gultnes pievelšana

Augsni veido aptuveni 50% cietu vielu un 50% poras. Ideālā gadījumā puse poru ir pildītas ar ūdeni un puse ar gaisu. Tomēr to ietekmē arī nokrišņu daudzums, augsnes struktūra un tās apstrāde.

Uzzināt vairāk
Sēklas gultnes pievelšana
  1. Pārāk maza pievelšana, t. i., pārāk irdena augsne ap sēklu, nozīmē, ka poras ir pārāk lielas un slikti tiek pievadīts kapilārais ūdens. Augsne ap sēklu izžūst, izžūst arī sēkla un stādiņš novīst.
  2. Optimāla pievelšana nodrošina labu sēklas kontaktu ar augsni, sēkla tiek apgādāta ar kapilāro ūdeni. Tajā pašā laikā ir pietiekami daudz lielu poru skābekļa transportēšanai.
  3. Pārāk liela pievelšana nozīmē, ka lielās poras tiek saspiestas un kļūst mazāk efektīvas liekā ūdens drenēšanā un skābekļa piegādē sēklai, kā arī oglekļa dioksīda novadīšanā. Tā rezultātā var rasties skābekļa deficīts, kas nogalina saknes.
Uzzināt vairāk

Prasības attiecībā uz sēklas gultni

Sēklas gultnes uzdevums ir nodrošināt sēklai apstākļus ātrai un vienmērīgai dīgšanai. Tam nepieciešams ūdens, gaiss, siltums un vide bez slimībām. Ideāla sēklas gultne ir pamats augstam ražīgumam. Sēklas gultne ir kā siltumnīca dīgstošajai sēklai un tai jānodrošina pareizie apstākļi sēklas ātrai un vienmērīgai dīgšanai.

Uzzināt vairāk
Ideāla sēklas gultne ir pamats augstam ražīgumam

Ideāla sēklas gultne

Svarīgākie sēklas gultnes uzdevumi ir:

  1. absorbēt lietus ūdeni, nodrošināt stabilitāti pret garozas veidošanos un eroziju
  2. darboties kā barjerai pret iztvaikošanu
  3. nodrošināt kapilārā ūdens novadīšanu dīgstošajām sēklām
  4. būt par barības vielu, ūdens un skābekļa rezervuāru, veicināt sakņu attīstību

Ideālai sēklas gultnei būtu jāizskatās tā, kā parādīts attēlā, kurā (no augšas) ir rupjāku daļiņu, tostarp organisko vielu, slānis, kas aizsargā pret garozas veidošanos, tam seko smalkāku daļiņu slānis, kas novērš mitruma iztvaikošanu un nodrošina labu sēklas kontaktu ar augsni.

Ūdens dīgstošajai sēklai tiek piegādāts pa kapilāriem no apakšas, un tam nepieciešams labs sēklas kontakts ar augsni. Vieglās augsnēs, un arī smagās mālu augsnēs kapilārā ūdens novadīšana ir vāja, un tad ir jo īpaši svarīgi izmantot mitrumu, kas augsnē ir no paša sākuma.

Uzzināt vairāk

Četras sēklas gultnes pamatprasības

Sēklas gultnes var būt dažādas, bet lai tās pildītu sēklas gultnes funkcijas, tām visām jānodrošina sēkla ar:

  1. ūdeni
  2. gaisu
  3. siltumu
  4. vidi bez slimībām

 

1. Ūdens ap sēklu

Labības gadījumā dīgšana sākas ar to, ka sēkla uzņem ūdeni. Uzbriedušais grauds dīgst, kad ūdens saturs tajā palielinās no 13-14% uz 45-60%. Ap sēklu jābūt vismaz 6% ūdenim, lai nodrošinātu ūdens padevi un dīgšanu. Lai graudam būtu piekļuve ūdenim, ir svarīgi radīt labu sēklas kontaktu ar augsni, jo ūdens tiek ņemts no augsnes, kas ir ap sēklu. Tāpēc augsnes daļiņām ap sēklu nevajadzētu būt pārāk rupjām. Ir secināts, ka vismaz 50% augsnes daļiņu sēklas gultnē jābūt ar diametru, kas nepārsniedz 5 mm, lai nodrošinātu dīgšanu pat tad, ja pēc sējas lietus nelīst.

Sēšanas dziļums arī ir svarīgs faktors, no kā atkarīga ūdens pieejamība. Pareizais sēšanas dziļums ir kompromiss starp sēklas iesēšanu pietiekamā dziļumā, lai tai būtu pietiekami daudz ūdens dīgšanai un pietiekami sekli, lai panāktu ātru dīgšanu, kā parādīts attēlos tālāk tekstā.

Uzzināt vairāk

Drilling depth for different species

Sēšanas dziļums ir kompromiss starp pietiekamu dziļumu, lai sēkla neizžūtu, un pietiekamu seklumu, lai panāktu ātru dīgšanu un labu augu biezību

Uzzināt vairāk

Drilling depth for every species

Pamatnosacījums ir tāds, ka sējas dziļumam jābūt aptuveni/maksimums 10 reizes sēklas diametram. Piemēram, rapša sēklas diametrs ir 1,5-2,0 mm un optimālais sēšanas dziļums ir aptuveni 15-20 mm.

Uzzināt vairāk

Pamatnosacījums ir tāds, ka sējas dziļumam jābūt 10 reizes sēklas diametram, kā parādīts attēlā. Saskaņā ar šo principu zirņi un pupas tiek sēti dziļāk, kur sēklas gultnē vienmēr būs pieejams mitrums. Rapsis, savukārt, jāsēj sekli, un tur ir grūti garantēt pietiekamu ūdens daudzumu. Tomēr sēklu nedrīkst iesēt par seklu; vienmēr jānodrošina, lai sēklai būtu pieejams mitrums. Sēkla jāiestrādā mitrā augsnē.

Uzzināt vairāk

2. Gaiss uzirdinātā augsnē

Augi uzglabā barības vielu rezerves sēklās, augļos vai graudos cietes, eļļu vai proteīnu veidā. Šīm rezerves barības vielām jāpietiek, kamēr zaļās auga daļas spēj apgādāt augu ar enerģiju, izmantojot fotosintēzi. Kad sēkla uzsūc ūdeni, tā sāk fermentācijas procesu, kas sadala barības vielu rezerves. Šim procesam nepieciešams skābeklis, kas pieejams gaisā ap sēklu. Tādēļ ir svarīgi, lai augsne, kas sedz sēklu, ir pietiekami irdena, lai tai tiktu cauri pietiekami daudz gaiss un skābeklis. Tikpat svarīgi ir tas, lai oglekļa dioksīdu, kas rodas elpošanas procesā, varētu aizvadīt prom. Ja augsne pēc sējas ir pārāk piesātināta ar ūdeni pēc spēcīga lietus, tas var radīt skābekļa deficītu un problēmas ar dīgšanu.

Uzzināt vairāk

3. Siltums paātrina dīgšanu

Augsni pavasarī galvenokārt sasilda saules stari, bet netieši to silda arī lietus un gaisa plūsma. Temperatūra sēklas gultnē ietekmē to, cik ātri sadīgst sēklas un cik ātri veidojas auga sakņu sistēma. Kvieši, mieži un auzas sāk dīgt pie aptuveni 3-5°C, bet ātrai augšanai tiem vislabāk patīk aptuveni 20°C temperatūra. Augsnes temperatūru veido siltuma jaudas, siltumvadītspējas un iztvaikošanas mijiedarbība. Sausa, poraina augsne sasilst daudz ātrāk nekā mitra vai piemirkusi augsne. Jo lielāks augsnes ūdens saturs, jo lēnāk augsnes temperatūra ceļas pavasarī.

Uzzināt vairāk

4. Samaziniet slimības, izmantojot augseku

Lai nodrošinātu, ka sēklas gultnē nav slimību, jāizmanto augseka. Ideāls variants ir mainīt viendīgļlapjus un divdīgļlapjus. Otrs nosacījums ir, ka iepriekšējās kultūras augu atliekas pirms sējas jākompostē. Tas samazina potenciālo slimību klātbūtni un nodrošina, ka augu atliekas netraucē nākamās kultūras dīgšanu.

Uzzināt vairāk

Vārdnīca:

Kapilāri = kapilārais ūdens ir ūdens, kas var virzīties augšup augsnē pa smalkajām porām starp saistītajām ūdens molekulām porās, un arī piesaistot ūdens molekulas. Nogulumu augsnēm ir augsta kapilaritāte un tajās novēro lielu kapilārās pacelšanās augstumu apvienojumā ar lielu kapilārā ūdens pacelšanās daudzumu

Iepriekšējā kultūra = kultūra, kas tīrumā tika audzēta iepriekšējā sezonā, t. i., pagājušā gada kultūra, un tā ietekmē šī gada kultūru ar atlieku daudzumu, slāpekli, kas no tām izdalās, augsnes struktūru, slimībām, utt.

Uzzināt vairāk

Vārdnīca:

Oglekļa dioksīds = šūnu elpošanas gāzveida atlieku produkts (CO2) saknēs, kas, kopā ar ūdeni, ir cukuru, ko augs veido fotosintēzes procesā, izejviela

Divdīgļlapji = augi, kas uzdīgst no sēklas, veidojot divas dīgļlapas, piem., eļļas augi, zirņi, pupas, linsēklas, cukurbietes, utt.

Fermentācijas process = enzīmi ir proteīni, kas vada ķīmiskās reakcijas šūnā, palielinot vai samazinot procesu ātrumu

Siltuma jauda = siltuma/enerģijas daudzums (kJ), kas nepieciešams, lai 1kg materiāla temperatūru paaugstinātu par 1°C

Viendīgļlapji = augi, kas uzdīgst no sēklas, veidojot tikai vienu dīgļlapu, piem., zāle vai graudaugi

Elpošana = šūnu elpošana ir process, kura rezultātā tiek sadalītas barības vielas šūnā, veidojot enerģiju – sēklas gadījumā ciete, proteīni un eļļas tiek sadalīti, lai nodrošinātu sēklai (vai graudam) enerģiju uzdīgt

Siltumvadītspēja = materiāla spēja vadīt siltumu

Uzzināt vairāk