Ieklausīties tehnikas lietotāju vajadzībās, – intervija ar pirmo SIA "Väderstad" vadītāju Karlu-Gunnaru Erikssonu

Karls-Gunnars Erikssons

Šajā gadā atzīmējam uzņēmuma Väderstad 20 gadu pastāvēšanas gadskārtu Baltijas valstīs. Karls-Gunnars Erikssons un Rutavile Vilamaite Erikssone šajā procesā ir piedalījušies no pašiem pirmsākumiem un tagad atskatās uz Väderstad nodibināšanu Baltijas valstīs.

Rutavile Vilimaite Erikssone un Karls-Gunnars Erikssons dzīvo mājā, kas atrodas tikai 500 metrus no rūpnīcas Vēderstadā. Viņi mūs ielūdza ciemos uz fiku (Zviedrijā populāra kafijas/tējas pauze), lai parunātos par laiku, kad abi strādāja Lietuvā un Latvijā.

1991. gadā Karls-Gunnars bija lauksaimnieks Vingokerē Zviedrijā. Divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā viņš sāka vākt vecās Väderstad mašīnas, ko LRF (Zviedrijas lauksaimnieku federācija) vēlāk ziedoja Baltijas lauksaimniekiem. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas, kad tika atjaunotas Baltijas valstis, bija izteikta nepieciešamība pēc jaunām tehnoloģijām. 1996. gadā notika pirmā Väderstad tehnikas lauka demonstrācija Baltijas valstīs, tā bija 3 metrus platā Rapid sējmašīna.

Kādēļ Jūs tikāt norīkots atvērt jaunos meitasuzņēmumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā?
– Es biju Zviedrijas Lantmännen piederošā Baltijas Lauksaimniecības piegāžu centra priekšsēdētājs
un izpilddirektors, kā arī Baltijas lauksaimnieku arodbiedrību biedrs. Tajā jau tika tirgotas Väderstad mašīnas, un tāpēc man jau bija kontakti ar Starku ģimeni. 2002. gada martā tikai izveidoti visi trīs Baltijas uzņēmumi. Tad arī tika noalgota Ruta, un pavasarī visas trīs valstīs sāka darboties meitasuzņēmumi, un darbā tika pieņemti darbinieki. Pat šodien šajos uzņēmumos vēl strādā cilvēki, kas tika pieņemti darbā 2002. gadā, saka Karls-Gunnars. Kad Baltijas valstīs bija jāizveido Väderstad meitasuzņēmumi, Ruta tika pieņemta darbā par koordinatori un tulci.

Kāds bija jūsu pirmais iespaids par lauksaimniecību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Karl-Gunnar?
– Liela atšķirība gan zemē, gan cilvēkos.

Es ar dziļu cieņu skatos uz valstu attīstību pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā, uz to, kā lauksaimniecībā viss ir mainījies pēc kolhozu likvidēšanas. Var redzēt, kā attīstās lauksaimniecība un iegūto ražu apjoms. Pirms Otrā pasaules kara Baltijas valstis bija pārstrādes nozares līderes Eiropā, un šodien tās ir atguvušas šo spēcīgo pozīciju.

Kādas atšķirības un līdzības jūs saskatījāt starp Baltijas un Zviedrijas lauksaimniekiem?
– Cieņa pret zemi, kopīga interese par ilgtspējīgām saimniekošanas metodēm un lauksaimniecības attīstības iespējām, par līdzībām saka Karls-Gunnars.
– Bija interesanti pavadīt lietuviešu, latviešu un igauņu lauksaimniekus mācību braucienos uz Zviedriju un apmeklēt zviedru saimniecības un Väderstad rūpnīcu. Tā viņiem bija fantastiska zināšanu apmaiņa. Viņus visus vienoja viena lieta – viņi bija zinātkāri un atvērti visam jaunajam. Viņi radīja visu no nulles, nevis tā, kā zviedru lauksaimnieki, kuri bieži vien turpināja vairāku paaudžu aizsāktās tradīcijas, saka Ruta.

Karl-Gunnar, Jūs vadījāt Lietuvas/Latvijas meitasuzņēmumu līdz 2006. gadam. Kas bija pats interesantākais notikums tajā laikā?
– Visi mūsu lauka demonstrējumi, lauksaimnieku vēlme iegādāties mūsu mašīnas pēc tam, kad viņi tās bija redzējuši darbībā.

Arī Ruta tajā laikā bija iesaistīta darbos un vadīja meitasuzņēmumus.
– Es atceros kādu lauksaimnieku, kurš atgriezās no lauksaimniecības izstādes Lietuvā un stāstīja man, cik apmierināts ir ar ražu pēc sējas ar jauno Väderstad sējmašīnu. Tā bija tik laba un īsta sajūta! Tieši šīs tikšanās ir tas, kas atmiņā paliek vislabāk. Es gribētu atcerēties visu lauksaimnieku vārdus, bet tieši sajūtas ir tās, kas saglabājas visilgāk, saka Ruta.

Jūs uz Latviju un Lietuvu atvedāt daudzas inovācijas, bet ko Latvijas un Lietuvas lauksaimnieki iemācīja jums par saimniekošanu?
– Viņi iemācīja mani cienīt līdzcilvēkus, saka Karls-Gunnars. Ruta saka, ka būt par lauksaimnieku nav viegli.

Ir jābūt plašām zināšanām un krīzes pārvaldības spējām, jo visu laiku notiek negaidītas lietas, un daudziem lēmumiem var būt ilgstošas sekas un ietekme uz visu uzņēmējdarbību.

Jūsuprāt, kāda ir lielākā atšķirība lauksaimniecībā, ja salīdzināt šodienu ar laiku pirms 20 gadiem?
– Es drīzāk salīdzinātu ar laiku pirms 30 gadiem, kad tā bija tikai vadīšana un nebija tik svarīgi palielināt ražu, turpretī šodien lauksaimnieki ražo, pārstrādā un tirgo savu produkciju, saka Karls-Gunnars.
– Es uzskatu, ka īsā laika periodā ir iegūta liela pieredze, jo lauksaimniecības attīstība ir bijusi ļoti ātra, saka Ruta.

Ja Jūs varētu mainīt vienu lietu Väderstad uzņēmumā, kas tas būtu?
– Vēl vairāk ieklausīties mašīnu lietotāju vajadzībās, lai vēl vairāk apmierinātu viņu prasības, saka Karls-Gunnars.
Ruta turpina, ...un ko es nevēlētos mainīt – tā ir Väderstad spēja ieraudzīt jaunas iespējas ikvienās pārmaiņās.

Kura un kādēļ ir jūsu iecienītākā Väderstad mašīna?
Karla-Gunnara iecienītākā mašīna ir Rapid. Tā ir sējmašīna, ko viņš sāka tirgot, un tā dod fantastiskus
rezultātus, ja jūs to izmantojat pareizi. Tā ir ļāvusi nopelnīt Väderstad ievērojamu daudzumu apbalvojumu. Rutas iecienītākā mašīna ir Tempo sējmašīna. Viņa uzskata, ka tā ir unikāla.

Ko jūs gribētu novēlēt lietuviešu un latviešu lauksaimniekiem?
– Lai Väderstad klienti ar Väderstad nākotnes tehnoloģiju palīdzību veicinātu pozitīvu lauksaimniecības attīstību. Ir svarīgi sadarboties, saka Karls-Gunnars.
– Lietuvas un Latvijas lauksaimniekiem vēlos novēlēt apzinīgus patērētājus, kuri saprot, cik svarīgi ir iegādāties vietēji ražotu pārtiku.
Mana pirmā domā bija, ka es vēlētu stabilitāti, bet šķiet, ka to sasniegt varētu būt grūti, saka Ruta.

Ja Jūs varētu atgriezties laikā, kad dibinājāt Väderstad Baltijas valstīs, kādu padomu jūs dotu pats sev?
– Varbūt man vajadzētu iet, nevis skriet, secina Karls-Gunnars.

Foto galerija