“Bangās” izmanto bezaršanas tehnoloģiju

Pavasara atnākšanu un dabas atmodu nespēj ietekmēt ne ārkārtas situācija valstī, ne arī Covid pandēmija. Tas ir klāt – ar sauli, zaļumu, putniem debesīs, gaišiem vakariem un arī saviem darbiem, jo pavasaris ir visu lauku ļaužu darbīgais laiks. Jāspēj taču salīdzinoši īsā laikā paveikt zemes darbus, kuros neiztikt bez labas tehnikas atbalsta. Kā šis pavasaris ir sācies Krimuldas novada zemnieku saimniecībā "Bangas", kādi darbi darāmi un kas tajos palīdz, jautājām tās īpašniekam Denisam Rasimenokam.

- Šī gada silto ziemu, ziemāji, kas mums ir 80 % no apsētajām platībām, ir pārziemojuši labi. Zeme jau ir sausa, jo mums pārsvarā ir vieglās – smilšu māla augsnes, tāpēc steidzam apsēt vasarājus kamēr zemē vēl ir mitrums.

Pastāstiet par savu saimniecību

Zemnieku saimniecība “Bangas” ir dibināta 2007. gadā, bet¬¬ ar lauksaimniecībā darbojos jau krietni agrāk, jo tēvs ilgus gadus strādāja par agronomu Krimuldas pusē, vēlāk viņš izveidoja saimniecība, kuru es pārņēmu. Tagad tēvs palīdz brālim vadīt savu mantoto saimniecību Latgalē.
Apsaimniekojam 650 ha zemes, no kurām aptuveni 40 % ir īpašumā, pārējās nomājam. Savas nomas zemes cenšamies izpirkt, radot stabilitāti. Audzējam ziemas rapsi, rudzus, ziemas kviešus un no vasarājiem – auzas. Saimniecībā nodarbināti četri cilvēki, ieskaitot mani un sievu.

Kā apstrādājat augsni?

Saimniecībā jau vairākus gadus piekopjam minimālo augsnes apstrādi un tiešo sēju – zemi nearu jau piekto gadu. Bezaršanas tehnoloģijā ar Väderstad diskiem Carrier L 525 veicam rugaines lobīšanu, uzirdinot augsni apmēram 10 cm dziļumā, un uzreiz sējam.
Savukārt tiešajā sējā pašreiz sējam tikai ziemas rapsi, kuru vēl esam mēģinājuši sēt gan klasiski, gan minimāli apstrādātā augsnē. Īpašu atšķirību ražas ziņā neredzot, palikām pie tiešās sējas, kurai ir savi agronomiski un ekonomiski ieguvumi. Patīk, ka nokuļot labību, ja ir labi sasmalcināti salmi, uzreiz var sēt. Ja tomēr vietām izdīgst iepriekšējā kultūra, to var ātri nomiglot jeb mehāniski iznīcināt.

Uzzināt vairāk

Vai ievērojat augu maiņu?

Protams, bez augu maiņas bezaršanas tehnoloģijā strādāt, es uzskatu, ka ir neiespējami. Augu secība ir šāda: ziemas rapsis, pēc tā divus gadus sējam ziemas kviešus, tad laiks vasarājiem – auzām, pēc tām ir rudzi, savukārt, lai no tiem attīrītu zemi, iesējam atkal ziemas rapsi. Šogad kā starpkultūru pirms ziemas kviešiem izmēģināsim iesēt sakņu tipa eļļas rutku (Deep Till), kas veido resnu un dziļu mietsakni un uzirdina augsnes dziļākos slāņus, uzlabojot augsnes struktūru un mitruma režīmu. Eļļas rutks arī labi piesaista augsnes slāpekli,veido lielu biomasu ko iestrādāt augsnē un ,protams, labs kālija avots. Palielina organisko vielu daudzumu un augsnes bioloģisko aktivitāti. Esam mēģinājuši sēt dažādas starpkultūras, bet neviena nav devusi redzamus rezultātus.

Kādi ir ieguvumi pārejot no klasiskās uz minimālo augsnes apstrādi?

Bezaršanas tehnoloģiju sākām praktizēt paplašinot ziemāju platības, jo klasiskajā augsnes apstrādes sistēmā pēc labības kulšanas vēl jāar, jākultivē, jālīdzina un šiem darbiem vajag daudz vairāk laika nekā to daru pašreiz. Nākamais ieguvums – vajag mazāk cilvēkresursu, kas Pierīgā ir vēl lielāka problēma nekā citviet laukos, jo blakus esošā galvaspilsēta aizvilina darba spēku. Tāpēc savus strādniekus sargājam un lolojam kā zelta fondu. Turklāt sausos gados minimālā augsnes apstrāde saglabā vairāk mitrumu augsnē. Protams, vizuāli lauki izskatās savādāk, salīdzinot ar arumu. Tomēr augsne ir veselīgāka, tajā ir daudz slieku, kas liecina par zemes auglību.

Uzzināt vairāk

Kā augsnes apstrādes veida maiņa ietekmēja ražu?

Apstrādājot minimāli laukus, pirmos divus gadus raža saglabājās iepriekšējā līmenī, bija pat neliels pieaugums. Bet trešajā gadā bija vērojams ražas samazinājums – līdz 30 %. Augsne, tāpat kā mēs, ir dzīvs organisms, mainot zemes apstrādes pieeju, augsnē mainās visi procesi, kuriem jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Daudzi zemnieki nevar samierināties ar šo ražas samazinājumu un atsakās no minimālās augsnes apstrādes, kaut gan pēc trešā gada raža lēnām atgriežas sākotnējā līmenī.

Vai ir ekonomiskais ieguvums no bezaršanas tehnoloģijas?

Man svarīgākais ir ietaupītais laiks. Degvielas patēriņš ir gandrīz līdzīgs kā klasiskajā augsnes apstrādē. Savukārt augu aizsardzības līdzekļi netiek vairāk patērēti,pretēji izplatītajam mītam, tikai tie jāiestrādā pēc citas shēmas, izvērtējot – kad un ko miglo. Ja ir interese par bezaršanas tehnoloģiju - jāstrādā un jāmēģina pašam savā saimniecībā, nav vienas formulas visiem. Nevajag baidīties arī kļūdīties, jo nepārtraukti arī mēs mācamies no savām kļūdām.

Kā tēvs – agronoms ar pieredzi – raugās uz šo jaunu pieeju augsnes apstrādē?

Sākumā viņš par to bija izteikti skeptisks, bet katru gadu braucot ciemos un vērtējot mūsu laukus, atzīst, ka tas tomēr strādā. Par minimālo augsnes apstrādi ir dažādi viedokļi. Piederu pie tiem, kas atzīst šo metodi, bet necenšos par to pārliecināt citus, līdz tam jānonāk pašam. Viens no svarīgākajiem faktoriem šajā tehnoloģijā ir labības kombains ar efektīvu salmu smalcinātāju un kliedētāju, kas rugainē sasmalcina augu atliekas un izkliedē pa lauku. Ne mazāk svarīga ir augu maiņa. Ja nav abas šīs lietas, tad bezaršanas tehnoloģiju var neizdoties.
Protams, arī arkls ir savu reizi vajadzīgs, īpaši rudens ražas novākšanā vai iestigušas tehnikas dēļ izdangātos laukos, kur augsnes izlīdzināšanai vislabākais veids ir aršana.

Uzzināt vairāk

Tehnikas parkā ir vairāki Väderstad agregāti, kāpēc izvēlējāties tieši no šī ražotāja?

Väderstad tehnika ir piemērota gan mūsu augsnēm, gan tīrumu reljefam. Apmierina arī tehnikas kvalitāte, kas ir atbilstoša cenai un nav jābaidās no tās lieluma, jo ilgtermiņā tas atmaksājas – Väderstad tehnika ir īpaši izturīga. Ar sējmašīnu Rapid, kopš 2000. gadu sākuma, esmu apsējis vairāk nekā 10 000 ha zemes, mainījām tikai dilstošās detaļas – diskus, lemešus, kultivatora zaru galus, bukses. Bet šīs detaļas jāmaina jebkuram agregātam, svarīgi tikai cik ilgi tā kalpo – 500 vai 800 ha apstrādei.

Kādas Väderstad tehnikas vienības ir saimniecībā?

Pirmā, jau 2004. gadā, atbrauca četrmetrīgā sējmašīna Rapid, vēlāk tiešajai sējai iegādājos sējmašīnu Seed Hawk. Jaunākais pirkums, kuru jau sen biju noskatījis un izmēģinājis, ir seši metri platā pneimatiskā, kombinētā sējmašīna Spirit 600C. Tā vienlaikus veic vairākus darbus - izlīdzina augsnes virskārtu, sagatavo sēklas gultni, sēj un arī pieveļ. Vēl saimniecībā ir jau iepriekš minētie diski Carrier L 525 un smagais veltnis Rexius, kurš klasiskajā augsnes apstrādes sistēmā pieveļ un nolīdzina arumu. Tagad tas lielākoties ir bezdarbībā.

Kura tehnika pašreiz strādā uz lauka?

Pašreiz nelielās platībās sējam vasarājus, tāpēc darbos ir iesaistīta tikai sējmašīna Spirit. Rudens rapšu sēju gaida Seed hawk, bet Rapid pašreiz ir rezervē. Spirit  kombinētajā sējā ar minerālmēsliem sēj visas graudaugu kultūras. Turklāt tā arī aprīkota ar sīksēklu sējmašīnu Biodrill, kurā ir koncentrēts mēslojums mikrogranulās – barības vielas mazās devās augšanas sākumam, jo augam ir vajadzīgs spēks, lai tā saknes tiktu līdz minerālmēsliem un barības vielām augsnē. Sīksēklu sējmašīnu var izmantot arī citiem nolūkiem, piemēram, zālāju sēšanai, vai gliemežu indes izkliedēšanai, kura gan mūsu laukos pēdējos gados nav bijusi vajadzīga.

Cik jaudīgi traktori vajadzīgi Väderstad tehnikai?

Tas atkarīgs no daudziem faktoriem – augsnes, tīruma reljefa un citiem apstākļiem. Sējmašīnu Spirit velk traktors ar 360 ZS, jo lauki ir diezgan kalnaini. It kā varbūt par jaudīgu, bet man patīk, ka traktors nepārslogojas un iet brīvi. Sējam ar ātrumu 14 km/h. Sējas agregātam Seed hawk lieku priekšā 200 ZS traktoru, jo tam ir tikai divi sēšanas kalti un vajag mazāku jaudu.

Ar ko saistāt saimniecības attīstību?

Dažādos tehniskos un tehnoloģiskos uzlabojumos. Pašreiz mērķis ir nostabilizēt ražošanu esošajās platībās.

Uzzināt vairāk

Uzzināt vairāk

Uzzināt vairāk

Augusts Asačs

Augusts Asačs

Tirdzniecības pārstāvis

Vidzeme un Latgale

+371 26496000

+371 67612542

Izstāžu komplekss "Rāmava"
LV-1076 Rīga
Latvija