Bertils dažādo metodes pēc vajadzības

Sagatavojis: Jens Blumkvists (Jens Blomquist), Agraria Ord & Jord

Bertils un Hillevi Hagsgordi (Hillevi Hagsgård) vada saimniecību Hagsgårds Lantbruk AB, kura atrodas divās vietās – viena Dalslandē un viena Vesterjetlandē. Hillevi vada cūku saimniecību netālu no Mellerudas Dalslandē, bet Bertils savu laiku velta graudkopībai.

Augu atliekas novērsa garozas veidošanos

Bertils sāka interesēties par samazinātu augsnes apstrādi 1980. gados un redzēja, kā viņa tēvs cīnās ar cieto augsnes virskārtu Dalboslatenas līdzenumā, kurā ir smalka, mālaina augsne. Atkārtota ecēšana un pēc tam uzartās augsnes pievelšana radīja milzīgu augsnes garozu, kuru bija grūti salauzt. Samazināta augsnes apstrāde mainīja augšējo augsnes slāni. “Augu atliekas uz augsnes virskārtas ir fenomenālas garozas veidošanās novēršanai,” skaidro Bertils.

Reizēm joprojām veidojas garoza, bet ne tik bieži, un tagad to ir daudz vieglāk apstrādāt.

Samazināta augsnes apstrāde, pievilcīga iespēja

Vienas dienas braucienā uz Dāniju pēc daudziem gadiem Bertils ieraudzīja, kā rapsis tiek sēts ar kultivatoru. Eļļas rapša sēkla bija iespaidīga, lai gan pati ideja, ka kultivatora zari iestrādā atsevišķas mazās rapša sēklas Bertilam nešķita īpaši pievilcīga. Tajā laikā viņš strādāja par tirdzniecības pārstāvi graudaugu audzēšanā un arvien vairāk iedvesmojās no redzētā un uzzinātā par samazinātu augsnes apstrādi daudzajās saimniecībās, kuras viņš apmeklēja. “Mazāks dīzeļa patēriņš un mazāk stundu uz lauka. Lielāka jauda un vairāk hektāru. Lielāka cieņa pret augsni un dzīvību zemē,” tā visu apkopo Bertils.

Ņemot vērā šos faktorus, viņš secināja, ka samazināta augsnes apstrāde ir atbilde uz visiem viņa jautājumiem par kultūru audzēšanu un ka aršana ir pagātne.

^{Labas ražas tiek iegūtas, pielāgojot augsnes apstrādes metodes attiecīgajām vajadzībām. “Graudi un cūkas ir tas, ko varam pārdot un no kā varam dzīvot,” saka Bertils.}

Kombinēta pieeja

Lai gan samazinātās apstrādes viedās funkcijas ir Bertila vadmotīvs, savus arklus viņš nav pārdevis. Viņa entuziasmu nekad neizmantot arklu pamazām ir nomainījusi pragmatiska pieeja, kas ietver augsnes apstrādi augsekā. “Mēs pēc vajadzības miksējam samazinātu augsnes apstrādi ar aršanu.”

Bertils ar lielu respektu izturas pret visām dažādajām augsnes apstrādes pieejām, bet ir secinājis, ka vispiemērotākā viņam un viņa augsnei ir apstrādes metožu kombinācija atkarībā no vajadzībām. Samazināta augsnes apstrāde joprojām ir viņa darbības pamata sastāvdaļa, taču tagad viņš to biežāk uzlabo, augsekas laikā pāris reizes uzarot, kad situācija to prasa.

Klimata pārmaiņas rada traucējumus

Būtībā tam, ka Bertils biežāk izmanto arklu, ir divi galvenie iemesli: “Klimata pārmaiņas un nezāļu zāle!”

Pirmais iemesls ir lielāks nokrišņu daudzums neparedzētā laikā. Saskaņā ar Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta datiem nokrišņu daudzums Zviedrijā pēdējo 30 gadu laikā ir palielinājies par aptuveni 100 mm gadā, salīdzinot ar atskaites periodu 19. gadsimta beigās. Lai gan nevienam dzīvam cilvēkam nav šī atskaites perioda pieredzes, Bertils saka, ka īsā laikā daudz kas ir mainījies. “Klimats ir pilnīgi nogājis no sliedēm!”

Tagad lietainā rudens laikā augsne tiek apgriezta ar arklu, cerot izveidot nedaudz sausāku sēklas gultni. Otrs Bertila pamudinājums aršanai bija nezāles – īpaši viengadīgā pļavu zāle, bet arī broma zāle un slaidā lapsaste –, kuru daudzums, pēc viņa teiktā, palielinājās to vairāku gadu laikā, kad augsne tika mazāk apstrādāta. Viņš zina, ka šīs nezāles var apkarot, izmantojot augseku un ķimikālijas, taču uzskata, ka šīm darbībām ir nepieciešams vairāk laika samazinātas apstrādes sistēmā.

^{2022. gada pavasarī tika testēts Fendt traktors, kas saimniecībā Hagsgårds Lantbruk AB vilka NZ Extreme 1250.}

Cūkas uzlabo ražu

2010. gadā Hagsgårds Lantbruk AB graudaugu audzēšanai pievienoja arī cūkkopību, uzbūvējot cūku fermu ar vietu 1 800 kaujamām cūkām. Bertila sieva Hillevi agrāk ir strādājusi kā lopbarības tirgotāja pārdošanas pārstāve, un tāpēc saimniecība var izmantot viņas zināšanas šajā jomā. Papildus uzņēmuma darbības dažādošanai, cūku audzēšana bija veids, kā uzlabot graudaugu ražošanu. “Augsnes mēslošana ar cūku vircu ir uzlabojusi visu mūsu graudaugu ražošanu,” saka Bertils.

Viņš smejoties norāda, ka kalcija nitrāta lietošana, kad labība rieš vārpas, šobrīd ir gandrīz nedzirdēta, jo cūku virca ir paaugstinājusi minerālvielu saturu augsnē. Pirms četriem gadiem viņi investēja arī lietotā aplikatorā, 12 metrus garā rampā ar 1800 metrus garu šļūteni, ko velk neliels 125 ZS traktors. Bertils to definē kā pagrieziena punktu graudaugu audzēšanā. Mēs varam sākt lietot mēslojumu martā, tiklīdz tas ir atļauts, nesablīvējot augsni. Aplikators neļauj pavasarī, kad laiks veikt mēslošanu, augsnei noblīvēties no smagajām šķidrā mēslojumamucām.

Augsnes nolasīšana

Augsnes kopšana ir jautājums, kas katru reizi jāņem vērā, Bertilam izvēloties, kad apstrādāt augsni. Seklo kultivēšanu parasti veic uz viegli sasalušas augsnes garozas jau janvāra pirmajā nedēļā, kad normatīvie akti ļauj veikt pavasara kultivēšanu. Māla augsnē tas ir izaicinošs pasākums, jo pastāv strukturālo bojājumu risks, taču šeit tas darbojas labi. Pirms pavasara sējas Bertils izmanto vairākas starpkultūru šķirnes, jo “tās piešķir augsnei vairāk dzīvības”, un, izvēloties starp kultivatoru vai arklu, viņš saka, ka “ir svarīgi nolasīt augsni”. Zinātība par augsni tiek izmantota visās saimniecības Hagsgårds Lantbruk AB darbībās.