Flag Latvia Väderstad Latvija

Augsnes sagatavošana

Var tikt izmantotas vairākas pieejas, lai izveidotu labu augsni, kurā vieksmīgi varētu noritēt augšanas procesi. Izšķirošais faktors, izvēloties īsto pieeju, ir tas kā dažādas augsnes apstrādes tehnikas tiek galā ar ražas atliekām.

To, kāda būs dīgļa attīstība, nosaka tas, kāda ir sēšanai sagatavotā augsne. Turklāt pastāv dažādas metodes kuras tiek pielietotas, lai izveidotu augsni:

Izmanotā apstrādes tehnika ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, ražas atliekām, pieejamā tehniskā aprīkojuma, augsnes tipa, klimata, darbaspēka pieejamības un citiem.

Know How channel

Augsnes apstrādei un sēšanai izmantotās dažādās metodes:

  1. Konvencionālā apstrāde – salmu iearšana augsnē, kultivēšana sēšanas dziļumā ar zaru/disku kultivātoru, parastā apstrāde, augsnes mēslošana.
  2. Salmu iearšana augsnē, seklā kultivēšana, sēšana ar Rapid, kad sēkla un minerālmēsli tiek ievietoti augsnē vienā laikā.
  3. Minimālā apstrāde – salmu apstrāde ar kultivātoru, sēšana ar Rapid, kad sēkla un minerālmēsli tiek ievietoti augsnē vienā laikā augsnes/salmu slānī.
  4. Augsnes apstrāde ar seklu darba dziļumuc – salmu iestrāde augsnes virskārtā, sēšana ar Rapid, kad sēkla un minerālmēsli tiek ievietoti augsnē vienā laikā augsnes/salmu slānī.
  5. Tiešā sēja – sēšana ar Rapid, kad sēkla un minerālmēsli tiek ievietoti augsnē vienā laikā bez iepriekšējas augsnes apstrādes. Salmi paliek uz augsnes virskārtas.

Aršana sasilda augsni un iestrādā augu atliekas zemē, tādējādi tie netraucē sēšanas procesu. Turkāt, aršana samaisa augsnes struktūru un palielina organisko materiālu oksidāciju. Bez aršanas, organiskie materiāli un augsnes struktūra paliek neskarti, bet salmi var apgrūtināt sēšanas procesu un pārnēsāt slimības.

Augu atlieku pārvaldīšana

Ievērojama atšķirība starp augsnes apstrādes metodēm meklējama tajā, kā tās tiek galā ar augu atliekām. Augu atliekas ietekmē to, kā nodrošināt labu kontaktu starp augsni un sēklu. Ja augsnē paliek liels daudzums salmu, ir nepieciešama augsnes apstrāde, lai nodrošinātu to, ka salmi būtu pietiekami sastrādāti un neietekmētu nākošos augus. Iepriekšējie augi, piemēram, iepriekšējās kultūras, nosaka to, cik ātri tās sadalās un cik efektīvi ar tām var tikt galā apstrādes agregāti.

Ķīpoti vai iestrādāti zemē

Salmi var tikt savākti ķīpās un aizvesti no lauka vai var tikt iestrādāti zemē. Augu atlieku sadalīšanās var uzlabot sliktas augsnes struktūru. Ja salmiem ir kāda alternatīva vērtība kā piemēram izmantošanai priekš dzīvniekiem vai sildīšanai, bieži vien tie tiek savākti ķīpās. Šis process īsā laikā padara augsnes apstrādi vieglāku. Tomēr, apstrāde var kļūt grūtāka ilgākā laikā periodā, ja organisko materiālu daudzums samazinās.

Aršana dažkārt ir nepieciešama

Apstrādes metodi var ietekmēt arī nākošās sētās kultūras vērtība. Ja kultūra var tikt pārdota par augstu cenu, aršanas izmaksas var tikt sabalansētas, ja aršana palīdz veiksmīgākam kultūras augšana procesam. Vēl viens aspekts, kāpēc varētu tikt izmantota aršana, ir nezāļu un slimību iespējamība. Ja pastāv risks slimību izplatīšanai, tad pilna augsnes apstrāde varētu būt nepieciešamība. Nezāles, ar kurām ir grūti tikt galā, arī vajadzētu labāk iesdtrādāt augsnē. Tomēr izšķirīgs faktors arī ir tas, vai pieejamā tehnika spētu apstrādāt tādu daudzumu augu atlieku.

Optimāla pieblīvēšana

Augsnes pieblīvēšanas mērķis ir sēklas un augsnes savstarpējā kontakta veidošana, lai nodrošinātu sēklām un saknēm opitmālu pieeju ūdenim, barības vielām un skābeklim, kā tas ir attēlots attēlā zemāk. Pārāk neliela pieblīvēšana, piemēram augsne ir pārāk irdena apkārt sēklai, var izraisīt traucētu ūdens transportu pa kapilāru kanāliem, jo poras ir pārāk lielas šādā augsnē. Tas nozīmē, ka augsne ap sēklu var kļūt pārāk sausa. Pārāk spēcīga pieblīvēšana noved pie tā, ka lielas poras ir saspiestas un kļūst mazāk efektīvas, lai pārvietotu lieko ūdeni un transportētu skābekli uz sēklu un ogkļskābo gāzi no sēklas. Tas var novest pie skābekļa trūkumu auga saknēs. Vieglākām augsnēm (vidējām un smalkām smiltīm) vieglāks tehnikas izmantošanai ir labākais efeekts, turpretī smagas māla augsnes pieprasa smagāku tehniku, kas kultivē un pieblīvē augsni.

Know How channel
Augsnes pieblīvēšana:

Augsne sastāv no apmēram 50 % blīva materiāla un 50 % poru. Ideālā gadījumā, puse no porām ir pildītas ar ūdeni, bet otra to puse – ar gaisu. Tomēr tas ir atkarīgs no lietus daudzuma, augsnes struktūras un no tā, kā tā tiek apstrādāta.

  1. Pārāk neliela pieblīvēšana, piemēram augsne ir pārāk irdena apkārt sēklai, var izraisīt traucētu ūdens transportu pa kapilāru kanāliem, jo poras ir pārāk lielas šādā augsnē. Tas nozīmē, ka augsne ap sēklu var kļūt pārāk sausa un sēkla var izžūt un stāds novīt.
  2. Optimāla pieblīvēšana nodrošina labu kontaktu starp sēklu un augsni, tāpēc sēkla ir nodrošināta ūdens transportu pa kapilāriem. Un tajā pašā laikā, ir arī pietiekami lielas poras, pa kurām tiek transportēts skābeklis.

Soil consists of around 50 % solid material, with 50 % pores. In the ideal case, half the pores are filled with water, half with air. However this varies widely depending on how much rain has fallen, the structure of the soil and how it is tilled.

  1. Too little reconsolidation, i.e. soil too loose around the seed, can prevent capillary transport of water because the pores are too large. This means that the soil around the seed becomes too dry, so the seed dries out and the seedling wilts.
  2. Optimal reconsolidation provides good contact between seed and soil, so the seed is supplied with water through capillary transport. At the same time, there are enough large pores to transport oxygen.
  3. Pārāk spēcīga pieblīvēšana noved pie tā, ka lielas poras ir saspiestas un kļūst mazāk efektīvas, lai pārvietotu lieko ūdeni un transportētu skābekli uz sēklu un ogkļskābo gāzi no sēklas. Tas var novest pie skābekļa trūkumu auga saknēs, kas var iznīcināt saknes..

Vārdnīca:

Iepriekšējiās kultūras = iepriekšējās kultūras ir tās, kas audzēta iepriekšējā sezonā, t.i. iepriekšējā gada kultūra, un tās efekts uz konkrētā laika kultūru, kas ir atlieku daudzums, ko tā atstājusi, to izdalītais slāpekļa daudzums, augsnes struktūra, slimību iespējamība u.c.

Kapilāri = kapilāru ūdens ir ūdens, kas nokļūst augsnes virspusē ar poru palīdzību,savienojoties ar ūdens molekulām porās. Dūņainām augsnē ir augsta kapilaritāte un tā var palielināties