Augsnes struktūras tiek definētas kā primāro daļiņu 3-D izvietojums augsnē, t.i., kā primārās daļiņas ir izvietotas un saistītas savā starpā. Augsnes struktūras noteicošie faktori ir tās tekstūra un organisko vielu saturs. Nošķir augsnes, kuras veido viengraudaina struktūra un augsnes ar organisko un minerālo vielu apkopojums.
Smilšainas augsnes neturas kopā
Smilšu augsne, tāda kā šī (skatīt attēlu) ir viengraudainas struktūras augsnes piemērs. Smilšu graudiņi ir salīdzinoši lieli un parasti slikti turas kopā. Pat smilšu augsnes ar augstāku koloīdu saturu viegli sabirst, ja uz tām izdara spiedienu. Smilšu augsnei ar zemu māla saturu bieži vien nepieciešama dziļāka kultivēšana, lai radītu labu aramzemi un apstākļus kultūru augšanai. Zems māla saturs smilšainai augsnei nozīmē mazu iekšējās struktūras veidošanas spēju.
Māla augsnes iegūst agregātstāvokli
Mālu augsne, kā šī (skatīt attēlu), turas kopā un tai bieži vien ir agregātstāvokļa struktūra. Pat 5% māla saturs spēcīgi ietekmē augsni un dominē pār citām īpašībām.
Augsnes struktūra veidojas dažādu tādu procesu rezultātā, kas apvienojumā veido agregātstāvokli. Šie struktūras veidošanas procesi ietekmē augsnes struktūru dinamiskā mijiedarbībā ar augsnes apstrādi.
Agregātstāvoklis uzlabo augsni
Kad māla daļiņas tiek saistītas kopā drupatās, augsnes īpašības gandrīz vienmēr uzlabojas. Svarīgi ir tas, ka augsnes apstrāde kļūst vieglāka. Arī augsnes aerācija ir labāka, uzlabojas skābekļa piegāde sakņu sistēmai un oglekļa dioksīda aizvade no tās. Agregātstāvokļa struktūra uzlabo arī augsnes caurlaidspēju attiecībā uz ūdeni un tās ūdens uzturošo spēju. Laba augsnes struktūra padara aramu māla augsni ražīgāku, jo tiek nodrošinātas visas būtiskās funkcijas auga un tā sakņu sistēmas attīstībai. Tas nodrošina ātrāku augšanu un labāku ražu.
Vārdnīca:
Agregātstāvokļa struktūra = kad primārās daļiņas ir no māla daļiņu izmēra grupas, tās ir saistītas viena ar otru un veido struktūru, ko var stabilizēt organiskās vielas, kaļķis un dažādas ķīmiskas nogulsnes
Oglekļa dioksīds = šūnu elpošanas gāzveida atlieku produkts saknēs, kas, kopā ar ūdeni, ir cukuru, ko augs veido fotosintēzes procesā, izejviela
Koloīds = koloīdi ir sīkākās daļiņas augsnē, kuru vidējais diametrs ir mazāks nekā 0,0002 mm. Koloīdi ir dažas organiskās vielas un smalks māls
Skābeklis = elements, kas atrodas gaisā kā skābekļa gāze pie 21% koncentrācijas – būtisks šūnu elpošanai augiem un to saknēm
Viengraudaina struktūra = augsnē ar viengraudainu struktūru agregātstāvokļa primārās daļiņas turas kopā ļoti vāji vai nemaz
Tekstūra = augsnes tekstūra attiecas uz minerālu daļiņu proporcijām ar atšķirīgu vidējo diametru, t.i., smilts, nogulumu un māla relatīvo attiecību, jo īpaši saskaņā ar Daļiņu izmēru sadalījuma tabulu Augsni veidojošie elementi
